Termins "ergonomisks" ir cēlies no Grieķu valodas vārdiem "ergon" (darbs) un "nomos" (noteikumi, likumi).

A.

Ergonomika ir zinātne par darbu, kas pētī disciplīnu, kas saistīta ar regulējamu darba vidi cilvēka garīgās un fiziskās labsajūtas nodrošināšanai. Erganomikas mērķis ir padarīt darbu patīkamu, sakārtojot cilvēka eksistences mehānismu - sakārtota vide mazina bioloģisko noslogotību, panākot maksimālu darba efektivitāti un novēršot profesionālo slimību cēloņus. Ergonomika balstās uz sasniegumiem profesionālajā psiholoģijā, profesionālajā socioloģijā, fizioloģijā, higēnā, medicīnā, darba organizēšanā un antropometrijā, kā arī uz tehniskajām zinātnēm (materiālu tehnoloģijas, mehānika).

Pētījumu pamatmērķis ir sistēmas saskaņa starp cilvēku, mašīnu un materiālu darba vidē, ņemot vērā darba nosacījumus. Galvenais ergonomikas mērķis ir uzlabot darba apstākļus darbiniekiem, pielāgojot darba vidi, lai paaugstinātu darba ražīgumu.

Ergonomiku var iedalīt konceptuālajā ergonomikā (apvienojot ergonomikas principus ar attīstības un dizaina nostādnēm) un korektīvajā ergonomikā (darba apstākļu uzlabošana, modernizējot esošās darba vietas (mašīnas, iekārtas)).

Ergonomika pilda dažādas funkcijas gan rūpniecībā, gan biroja darbā un ikdienas dzīvē. Šobrīd ergonomika sastopama gandrīz visās cilvēku darbības jomās, piemēram, ražošanas tehnikā un tehnoloģijās, produktu kvalitātē, biroja darbā (jo īpaši ar datoriem aprīkotās darba vietās), interjera dizainā, kā arī transporta, sporta un izklaides jomās.

Daba nav paredzējusi cilvēkiem strādāt birojos, sēdus stāvoklī vai pie datora. Diemžēl mūsu dzīvē sēdus pozīcija dominē visvairāk.
 







Tikai 1 dienas laikā cilvēks vidēji
Sēdus pavada apmēram 13 stundas,
Kas, kopā saskaitot, ir 80 000 stundas visā darba mūžā.

 

Ergonomika būtiski ietekmē atsevišķu darbinieku darba efektivitāti, un līdz ar to arī organizāciju kopumā, kas savukārt uzlabo finansiālo situāciju uzņēmumam.


Runājot par ergonomiku, ir jāuzsver, ka gandrīz viss ir ergonomisks, atšķiras tikai ergonomikas līmenis. Jo augstāks ergonomikas līmenis darba vidē, jo lielāki uzlabojumi:

  • veselībā un labklājībā,
  • darba efektivitātē,
  • darbinieku efektivitātē,   
  • darbinieku radošajās izpausmēs.


Izteikti ergonomiska darba vieta kalpo arī kā labs līdzeklis darbinieku motivēšanā un to piesaistīšanā uzņēmumam. Ir jāņem vērā tas, ka neliels ieguldījums labākos biroja krēslos sastāda divas reizes mazākus izdevumus nekā, piemēram, uzņēmuma automašīnu mazgāšana.


Pareizi aprīkots interjers paaugstina uzņēmuma reputāciju klientu, sadarbības partneru un darbinieku acīs. Tā ir liela priekšrocība uzņēmumiem, kas rūpējas par saviem darbiniekiem - cilvēkiem, kas veido uzņēmumu.

Pamatojoties uz juridisko atbildību, ergonomiskas darba vides trūkums palielina uzņēmuma izmaksas saistībā ar darbinieku kavējumiem, medicīniskās ārstēšanas un zaudējumu atlīdzību. Ja darba vieta nav ergonomiska, darbiniekiem palielinās nogurums, kas, savukārt, samazina darba efektivitāti, modrību un palielina kļūdu daudzumu. Piemēram, kļūda, kas rodas no nekorektas datu interpretācijas, var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus un pat apdraudēt bojātā produkta lietotāju drošību.


B.

Lai sēdētu pareizi, nepieciešams ievērot pāris vienkāršus noteikumus par ergonomiku.
 

 


 
 
 
   Kājas jānovieto ērti uz grīdas. Pēdas virsmai jāveido 90 grādu leņķi ar apakšstilbu. To iespējams panākt, koriģējot sēdekļa augstumu, lai noteiktu labāko sēdus stāvokli dažādu augumu cilvēkiem.  
 
  Lai nepārtrauktu asins plūsmu, ceļiem vajadzētu būt nedaudz neasā leņķī attiecībā pret ķermeni. Pozīcija ir iespējama, pateicoties speciāli profilētam sēdeklim ar augstuma korekcijām.  
 


 

  Ar augstumu regulējamiem roku balstiem iespējams panākt neasu leņķi starp apakšdelmu un roku.  
 
  Atzveltnei jābūt nedaudz atvirzītai atpakaļ, leņķim starp rumpi un pārējo ķermeni vajadzētu būt lielākam par 90 grādiem, lai ļautu netraucēti funkcionēt iekšējiem orgāniem.  
 
  Lai novērstu kāju nejutīgumu un spiedienu uz augšstilba virsmu, nepieciešams izmantot visu sēdekļa dziļumu.  
 
  Mugurpusei jābūt kontrastā ar speciāli profilētu atzveltni visos veidos, tādējādi palīdzot saglabāt dabisku mugurkaula izliekumu.  
 
  Ilgstoši sēdēt vienā pozīcijā nav ieteicams. Tas rada pārmērīgu slodzi ķermenim. Sēžot pie darba galda, nepieciešams mainīt pozīciju, cik bieži vien iespējams, izstaipot kājas, atliecoties uz aizmuguri un šūpojoties krēslā. Dinamiskas pozas izmaiņas darba laikā palīdz pārvarēt kustību sistēmu.  

 

C.

Ergonomiskam krēslam vajadzētu būt koriģējamam, ar antropometriskām funkcijām katra individuālajām vajadzībām, ņemot vērā ķermeņa izmērus, fizioloģiskās un garīgās spējas, vizuālās vajadzības un drošības prasības.

 

  Krēslam vajadzētu būt stabilam, tas nozīmē, ka tam jābūt aprīkotam ar vismaz piecu punktu atbalstu uz riteņiem.
 
  Ergonomiskam krēslam jābūt arī atzveltnei, kas nodrošina stabilu atbalstu jostas daļā uz muguras un plecu lāpstiņām. Profilētas formas atzveltnes ir jāpielāgo individuāli augumam. Tādēļ atzveltnei ir jābūt gan horizontāli, gan vertikāli regulējamai.
 
  Sēdekļa virsmai jābūt platai, ar noapaļotu priekšējo malu. Ne mazāk svarīgs ir sēdekļa platums un dziļums. Tam jābūt apmēram 40cm dziļam. Sēdekļa augstuma korekcija ir vēl viena būtiska iezīme (pateicoties īpašiem mehānismiem).
 
  Krēslam jābūt arī regulējamiem roku balstiem (ar regulējamu augstumu un virsmas novietojumu), lai būtu iespējams ērti rakstīt un strādāt ar datoru. Tie balsta apakšdelmu un atslogo plaukstu darba laikā.
 
  Amortizators nodrošina sēdekļa augstuma vieglu pielāgošanos. Sēdēšanas komforts papildus ir uzlabots ar triecienu absorbētāju ar iebūvētu atsperi (gaisa spilvenu).
 
  Krēsla vadības mehānismam jānodrošina ērta sēdēšana, kā arī jāļauj lietotājam brīvi mainiīt ķermeņa stāvokli. Dinamiska pozu maiņa, atrodoties sēdus stāvoklī ir iespējama, pateicoties izmantotajam SYNCHRO mehānismam.

SYNCHRO mehānisms ļauj regulēt leņķi starp atzveltni un sēdvirsmu, ar iespēju pielāgot atzveltnes kustīgumu, attiecība pret sēdošās peronas svaru un krēsla augstuma regulējumu.


 

Jautājiet mums
 Uz sākumu
 E-pasts
 Lapas karte
 Drukāt
 
 Biroja mēbeles
 Vadītāja mēbeles
 Biroju Mēbeļu Sistēmas
 Mēbeles IT - nozare
 Konferenču telpa vadītāja
 Konferenču mēbeļu sistēmas
 Recepcijas
 Dokumentu glabāšanas sistēmas
 Biroja starpsienas
 Papildus mēbeles un interjera elementi
 

Tini

Tini

T: +371 67 277 774
M: +371 29 233 556, +371 29 519 270,
info@city-office.lv, projekti@city-office.lv
Ofisa adrese: Lāčplēša iela 125, LV-1003 Rīga
Juridiskā adrese: Lāčplēša iela 125, LV-1003 Rīga
© City Office 2007-2018